Biogrāfija
GreenHorn Band noformējās Valmierā 2011. gada martā, kad dažādu iepriekšējo apvienību muzikanti secināja, ka visiem ir kopēja interese strādāt kantrī mūzikas lauciņā, distancējoties no latviskās šlāgermūzikas. Muzikantu sirdīm ļoti tuvs ir arī blūzs un rokmūzika, kā rezultātā kopējo grupas skanējumu varētu raksturot kā country-blues-roku ar uzsvaru uz pirmo. Spēlējam gan ārzemju, gan pašmāju kantrī manierē veidotās dziesmas, kā arī savējās. Darba ir daudz, un ir interesanti!
Egils Līsmanis (balss, ģitāra, blūmīzers)
Zaiga Jurkāne (balss)
Kaspars Tenters (el. ģitāra)
Esmu uzaudzis muzikālā ģimenē, kurā tēvs ir spēlējis bungas, mamma un māsa spēlē klavieres un dzied, bet brālis spēlē saksofonu. Pirmās muzikālās gaitas sāku Naukšēnu vidusskolas pūtēju orķestrī kā bundzinieks, bija interesanti, taču par aizraušanos bungošana nekļuva. Mūzika man ļoti patika jau kopš bērnudārza vecuma, jo bija lentas, plates, kasetes utt. Sākumā interesēja (un joprojām) elektroniskā deju mūzika, vidusskolā jau biju pārslēdzies uz rokmūziku un kā loģisks turpinājums tam bija pievēršanās ģitārspēlei. Kantrī mūzika man sāka interesēt pēc tā vakara, kad pirmo reizi dzīvajā redzēju grupu Sestā jūdze un pirmā doma bija - wow, kantrī var spēlēt arī TĀ! Pēc tam bija skaidrs, ka tas ir īstais virziens, kurā gribu darboties. Ģitārspēli apgūstu pašmācības ceļā, izmantoju gan interneta resursus, gan latviešu mūzikas teorijas grāmatas. Uz skatuves cenšos spēlēt kantrī, bet mašīnā gan man skan pārsvarā 80.-90. gadu rokmūzika (jo labas ģitāras). Vēl darbojos grupās Emburgas zēni un Jātnieki (OKartes skatuve), pirms tam Starpbrīdī un vēl šur tur. Mans mērķis ir sasniegt pieklājīgu individuālo meistarības līmeni un spēlēt kvalitatīvu mūziku neatkarīgi no tā, vai tas ir kantrī, blūzs, roks vai cits! Ikdienā strādāju Vidzemes Augstskolā par programmētāju.
Uldis Zariņš (bass)
Uzaugu pavisam nemuzikālā ģimenē - cik man zināms, tad visi radinieki ir ar mūziku uz Jūs, vienīgi tēvs vidusskolā bija spēlējis basģitāru ansamblī "Ezis".
Pirmo reizi ģitāru turēju rokās vidusskolā, kad to kaut kādā pasākumā spēlēja klasesbiedrs - tas viss beidzās ar to, ka tēvs man nopirka pavisam jaunu elektrisko ģitāru (līdz ar to biju pirmais čalis ciemā) un beigās vēl dīvainos apstākļos tiku uzņemts vidusskolas kamerkorī par ģitāristu, lai arī īsti pat vēl nemaz nemācēju ģitāru spēlēt (googles toreiz vēl nebija un ģitāras skolotāja ne tik). Ar kamerkori tiek braukāts pa Latviju un ņemta dalība dažādos konkursos - tiek apgūta ģitārspēle un gūta skatuves pieredze (kā arī visi slimojam zvaigžņu slimību, par cik konkursos tiek ņemtas pirmās vietas).
Pēc vidusskolas saites ar kamerkori vēl gluži netiek pārrautas, bet ņemu plecā ģitāru un dodos uz Valmieru studēt, kur kļūstu par ballīšu muzikantu augstskolas koju banketos. Tiek sastapti attiecīgie cilvēki un tiek saņemts uzaicinājums spēlēt basu grupā "Strapbrīdis".
Interesi par kantrī rada grupas biedrs Kaspars, kas ierāda arī grupu Sestā jūdze. Tā iespaidā tika apmeklēts arī Bauskas kantrī festivāls, kas vēl vairāk paplašina skatījumu uz kantrī mūziku. Pēc kāda laika pametu grupu Starpbrīdids, uz brīdi arī piebremzējot basa spēli. Bet mūzika nekur netiek pamesta - nopērku bungas un pievēršos džeza spēlei. Šad tad piehaltūrēju dažādos pasākumos spēlējot akustisko pavadījumu kolēģes meitai. Brīdis jauna muzikālā virziena meklējumā atkal noved pie kantrī un iesaistīšanos grupā GreenHorn Band, kas sevi pozicionē kā kantrī grupa.
Brīžos, kad nav jāmuzicē - iegriežos SIA "ZAAO" un šo to paprogrammēju. Sevi vēl neesmu izsmēlis un piepildījis, kas nozīmē, ka turpinu mācīties un augt muzikālajā jomā.